o.p.veg_dist_1

o.p.raksts_2.slimiba_domu_limeni

o.p.raksts_3_risi

o.p.raksts_4_pasaule_apgriezta

Tu esi unikāls!

     Vai esi kādreiz aizdomājies par to, kāpēc Cilvēks kā Visuma Valdnieka Radības kronis nemaz nedzīvo tā, kā nāktos dzīvot Radības kronim? Kāpēc viņš lido Kosmosa tālēs, pēta atoma kodolu, ielaužas apkārtējās vides procesos, bet tā arī neizprot, kāpēc viņš pats, piemēram, dusmojas, nogurst un tik reti ir laimīgs? Kādēļ mēs neieklausījāmies seno filosofu viedajos vārdos, ka, pirms Visuma izzināšanas, sākumā būtu jāizzina pašu Sevi? Varbūt tad cilvēki saprastu iemeslus, kuru dēļ mēs dzīvojam nevis 600-800 gadus, kā pēc Svētajos rakstos aprakstītajiem kanoniem agrāk dzīvojuši cilvēki, bet mūslaiku niecīgos 60-80 gadus?!

Zinu, ka arī Tu, laužoties cauri milzīgajai informācijas gūzmai, centies izkristalizēt pašu būtiskāko un aktuālāko. Protams, publiski dot padomus ir viegli, grūtāk ir tos pildīt, jo parasti nav argumentēta pamatojuma, pieredzes un ticības. Tāpēc diemžēl cilvēki itin bieži sāk nopietni aizdomāties par savu veselību tikai pēc tam, kad sāk nopietni slimot. Man gribas Slavas dziesmu dziedāt Dabai. Lūk,- visprecīzākā no diagnozēm: cik tālu no DABAS (iniciēju valodniekus pieņemt lēmumu, lai šajā vārdā visi burti būtu lieli!) esam aizgājuši, tik neveseli mēs arī esam. Tas pats ir jāattiecina arī pret vārdu – ŪDENS, kas sastāda lielāko daļu cilvēka. Kādu ūdeni dzeram, tādi arī kļūstam. Vai tiešām Tu nevēlies dzert šos dienā nepieciešamos 1.5-2 l dzīvā ūdens? Padomā – bet varbūt to nevēlas darīt Tavi visdažādākie iekšējie toksīni, lai jūs varētu kādu laiku vēl pavadīt kopā?!

Tu piedzimi ar saviem neatkārtojamiem sejas pantiem un pirkstu nospiedumiem, ar savām DNS, RNS, ar personisko karmas mozaīku, raksturu un temperamentu. Tev dzīves laikā tātad būtu maksimāli labi jāiepazīst savs organisms. Ja neesi lietojis pārāk daudz medikamentu, tad Tu vēl spēj saņemt no tā adekvātus signālus: par nogurumu, piesārņotības pakāpi un citiem pašregulācijas procesiem. Pacenties izveidot konstruktīvu komunikāciju (atgriezinisko saiti) ar savu organismu un visām tā sistēmām: ieklausies – nolasi – analizē – rīkojies. Iemācies Sevi sadzirdēt, sajust, pieņemt, runāties, mīlēt, uzņemties atbildību par sava organisma Veselumu, tātad – par Garu, Dvēseli un Miesu. Tad Gars un Dvēsele nekad par agru nepametīs šo ķermeni, bet noteikti vēlēsies tur pakavēties pēc iespējas ilgāk.

Sociālajos tīklos sašutusi kundze raksta: Man ir 55 gadi, bet es tā arī nevaru sagaidīt, kad manā dzīvē būs vajadzīgi sinusi un kosinusi? Tiešām – kurš ir nolēmis , lai mūsu skolu mācību programmās tieši šīm, tur patreiz esošajām disciplīnām, ir lielāks svars, un tāpēc pēdējo 10 gadu garumā tur nav atradusies vietiņa tādam priekšmetam kā Veselības mācībai? Kāds tam pamatojums? Varbūt kāds domā, ka to atrisinās aptiekas, kuru skaits valstī nemitīgi aug? Kad tad, ja ne bērnībā, var sadraudzēt cilvēku ar Dabu, iemācīt viņu izprast, daudzināt un atjaunot savus veselības resursus? Saskaņā ar Kosmosa likumiem, ikvienam cilvēkam ir brīvas izvēles tiesības – vai nu vairot savu Veselumu, vai nu mazināt to. Lūdzu, iekļauj savā veselības koncepcijā spēju ar prātu sadzirdēt Tavu Sirdsbalsi, jo tā bez jebkādiem nosacījumiem adekvāti saliks visas dzīves prioritātes, un Tu zināsi, kāpēc dienā tomēr ir jānostaigā 10.000 soļi, cik ilgi Tev šodien jāguļ un cik daudz jāstrādā, kāds un kādās devās ir jālieto uzturs, kā jāceļ savs kultūras līmenis, un kā jāstiprina gribasspēks un radošums. Vienmēr atceries, ka Tu esi unikāls! Jo tikai Cilvēks ir apveltīts ar spēju mīlēt. Un tāpēc viss ģeniālais  ir ļoti vienkāršs: ja Dievs ir Mīlestība, tātad arī Tu esi Mīlestība. Viss, ko Tu dari ar Mīlestību, to Tu dari ar Dievu. Ja vēlies būt ar Dievu, mīli!

Oskars PEIPIŅŠ: dziednieks, psihologs, psihoinformaciologs

Mob. 29489221. E-pasts: whl@inbox.lv  www.akvilona.lv

Raksts J. A. Plauža Dziedniecības kalendāram

1. RAKSTS portālam: veselam.lsm.lv

“Slimību sākumā ielaižam domu līmenī”. Dziednieks Peipiņš nosauc dopingus veselībai

Kad organisms ir piesārņots, enerģija tajā cirkulē slikti. Un tas sāk pievērst uzmanību vietām, kur ir kāds sastrēgums.

“Slimība jau nav sods par kaut kādiem grēkiem, tā ir organisma ziņa, “rēķins”, kas atsūtīts saimniekam, lai cilvēks padomā par sevi, paskatās, kādi procesi noris dabā un viņā kā dabas sastāvdaļā.

Līdzīgi kā ziemā daba atpūšas, arī organismam regulāri jādod atpūta, citādi tas strādā pārslodzē, piesārņojas,” uzsver dziednieks, veselības programmas un dziednieku skolas “Akvilona” izveidotājs Oskars Peipiņš.

Piesārņojums visos līmeņos

Fiziskā līmenī sevi piesārņojam, piemēram, ar pārlieku medikamentu lietošanu. Iedzerot antibiotikas, cilvēks izjauc organisma norādes, zīmes. Un tad jau var nesajust, kā tas reaģē. Līdzās klasiskajai medicīnai taču plaši ir pieejami arī dabas, naturopātiskās dziedniecības līdzekļi. Mēs esam aizgājuši  tālu no dabas… “”Antibiotikas” tulkojumā nozīmē “pret dzīvību, pret dzīvo”. Tā ir šaušana uz zvirbuļiem ar smago artilēriju. Sintētiskās zāles būtībā tikai imitē veselību, ar saviem ķīmiskajiem elementiem veido ko līdzīgu dabiskajam. Tās gan atvieglo ciešanas, bet lai ārstētu, ir jādarbojas visos trijos līmeņos – fiziskā, emocionālā, garīgā. Jo miesa sauc palīgā tad, kad jau vairs nav, kur iet,” uzsver dziednieks Oskars Peipiņš. Viņš atsauc atmiņā klientu, kurš sūdzējās, ka viņam ik pavasari ir avitaminoze, skar gripas epidēmija, viņš slimo… “Organisms vienkārši ilgi no sava saimnieka nebija saņēmis veselīgas lietas, teiksim, ingveru, citronu, ķiploku, avenes… Un tad viņš spītīgi sāka ik dienu ēst avenes. Pēc tam pavasara slimošanas viņam gāja secen. Vienam tās būs avenes, citam kaut kas cits – galvenais ir ievērot profilaksi un psihohigiēnu.”

Interesanti

Lūk, savdabīgs veselības tests no ājurvēdas: tajā uzskata, ka cilvēks skaitās vesels tad, ja viņam ir vienādi siltas visas ķermeņa daļas. Tāpat – veselam cilvēkam ir vienmērīgi siltas ausis. Ausu ļipiņās ir punkti, kas atbilst 16 iekšējiem fizioloģiskiem procesiem, var sajust, ka siltums dažkārt ir dažāds. Tas nozīmē, ka organismā aktivitāte atšķiras dažādu orgānu sistēmām.

Pieci ķermeņi, caur kuriem brīdina, fiziskais – pēdējā instance

Mūsu aurā ir pieci smalkie ķermeņi un fiziskais – sestais – ir to pēdējā instance – visi brīdinājumi no sākuma iet caur pārējiem ķermeņiem.

Sākumā ir mentālais ķermenis, tas ir izstieptas rokas lielumā – tur veidojas doma.

Pēc tam nāk astrālais ķermenis, tas nozīmē emocijas, jūtas.

Pēc tam ir ēteriskais ķermenis, kur mums atrodas sargeņģelis.

Noosfēras ķermenis ir tas, ar kura palīdzību mēs atceramies, ka esam kosmiskas būtnes, ka mēs tikai viesojamies uz Zemes.

Reģionālais ķermenis atceras vietu, kur esam teritoriāli uz Zemes nākuši. Tāpēc mēs “uzstrāvojamies” tieši dzimtenē. Pat ja dzīvo citur, ik pa laiku jāatbrauc uz dzimteni.

Lūk, piemērs, kā mēs paši ļaujam slimībai aiziet līdz fiziskajam ķermenim. “Apkārt skandina, ka tuvojas gripa un tu to no sākuma ielaid sevī ar domu: “Oi, varbūt tā skars arī mani”. Tad sevī ielaid bailes – emocijas, tomēr mēģini sevi sargāt: “Labi, ka ne es saslimu, pagaidām nešķaudu.” Sargeņģelis strādā dienu un nakti, viņš varbūt dod zīmes, kā tevi pasargāt. Izsakot negatīvas pretenzijas pret notikumiem un situācijām, sevi, mēs gan apšaubām sargeņģeli, gan ieslēdzam pašiznīcināšanas programmu,” skaidro dziednieks.

“Ir teorija, ka ikviena doma aurā, biolaukā dzīvo aptuveni divus gadus, pat tad, ja šajā laika posmā tika palaista vienreiz. Iedomājieties, kādi tur vīrusi, kādi čipi salikti, kuri urda, lai tiktu līdz tam, lai iedomātais īstenotos jau fiziskā ķermenī!” aicina aizdomāties dzied

Dopingi, kas vajadzīgi

Ir lietas un vietas, nodarbes, kas mūs stiprina un ir labākās zāles pret jebkuru kaiti, atzīmē Oskars Peipiņš. Vissvarīgākais jau  noteikti – mīlestība un pozitīvas emocijas. Pajautā sev, kas ir tas, ko tu mīli? Kad tu pēdējo reizi uzprasīji savai dvēselei, ko tā vēlas, lai būtu laimīga? Varbūt tava dvēsele gadiem cieš un grib apmeklēt izstādi, teātri, koncertu un nevis šādu tādu, bet, teiksim, Laras Fabiānas. Bet, nē, – tev vienmēr ir citas prioritātes….

Dvēsele ir tā, kas savieno miesu un garu.

Vēl ir tā saucamie universālie egregori jeb domformu un notikumu summas, kas kosmosā summējas un mēs varam no tiem paņemt spēku. Ir reliģiskie, kopienu, spēcīgu personību (guru) egregori u.c.

Mūs stiprina viedums, arī tas ir jākopj. Pajautā sev – cik grāmatas tu gada laikā izlasīji, lai stiprinātu savu viedumu? Varbūt apmeklēji specialus treniņus? Ja to nedarīji – saņem dopinga mīnusus.

Noteikti vajadzīgs sabalansēts dzīvesveids. Līdzsvars starp fizisko un psihologiski mentālo – tikai ar trenažieru zāles apmeklēšanu nepietiks, arī otrs grāvis – garīgums, kad neies jau rokas smērēt dārza darbos, – neieved līdzsvarā.

Var ievērot atslodzes dienas. Piemēram, ēst visas dienas garumā tikai vienu produktu (biezpienu, vistu utt.) vai pamēģināt kādas jums pieņemamas augļu-dārzeņu kombinācijas. Ja nav gastrīta vai kuņģa čūlas, visu dienu var pavadīt uz āboliem. Labus rezultātus sasniegsiet arī augļu kokteiļu, kefīra, banānu un biezpiena dienās. Noteikti atcerieties arī par šķidrumu – lietojiet ne mazāk par 1 l/dienā (vasarā 1.5 l).

Dienu mijot ar vingrojumiem, izkustēšanos, uz darbu ejot ar prieku, arī darba produktivitāte palielināsies, nekā strādājot “nonstopā”.

“Man, piemēram, darbs pirmdien un piektdien ir vienādi labs. Atnāciet pie manis rītā vai vakarā – es jūtos vienlīdz labi. Jāstrādā tā, lai nenogurtu strādāt. Vārdā “strādāt” taču ir sakne “ra”, kas nozīmē “Saules Dievu” – darbam jādod gaismu, prieku. Ja tas nerada prieku, tad, protams, nogurdina. Ja bez šāda darba iztikt nevar nekādi, tad vajadzīgs prieku nesošs hobijs. Nav hobija, jāizdomā, kā sabalansēt darba slodzi un brīvdienās jāatpūšas TĀ, lai pirmdien varētu mundri iet uz darbu. Ja cilvēks SAVLAICĪGI nenovēršas no darba, kas drīz nogurdinās, pie citas nodarbes, kādas organisma sistēmas cietīs,” min Oskars Peipiņš.

Ja šie nosauktie dopingi netiek iegūti, t.i.m cilvēks neievēro profilaksi, viņš riskē “atkailināt”  jeb destabilizēt savu imunitāti, bet tā ir aizsardzības pasākumu summa. Pārgurums, rutīna, piesārņojums, izdegšana šo summu viennozīmīgi mazina!

Daži padomi, lai veselība būtu līdzsvarā

  • Cilvēki maz dzer ūdeni, pareizāk sakot – to dzer reti. Vajadzētu dzert pa trim malkiem ik pēc piecpadsmit minūtēm. Tad visi šķidrumi organismā skalojas un asinis un limfa nav biezi, nav bieza gļotāda. Dienā savu pusotru litru ūdens vajadzētu izdzert, turklāt dzīva, nevārīta ūdens, ne kafijas un tējas. Kādu ūdeni tu dzer, tāds kļūsti. Cik ieguldi tajā ūdenī, kas ir tevī, tik spēj evakuēt pa ziemu sakrājušos toksīnus. Mēs taču tīrām nosēdumus no tējkannas. Bet no ķermeņa?
  • Tāpat kā dabā ir ziema – miera periods, ir diena un nakts, arī organismā vajag būt attīrīšanās, miera periodiem, jāievēro profilakse.
  • Ja strādājat pie datora, variet, piemēram, uzlikt programmu, kur ik pēc pusotras stundas parādās kāds tēls vai figūriņa, kas atgādina, ka jāpavingro, varbūt pat jāiestata video ar vingrojumiem.
  • Ik pēc pusotras stundas var pildīt kādu vingrinājumu abu pusložu sinhronizācijai. Piemēram, ar degunu gaisā zīmēt ciparus no 1 līdz 9 un atpakaļ), ar katru kāju – astoņnieku.
  • Ikvienam, bet jo īpaši tam, kuram ir veģetatīvā distonija, ir svarīgi ik dienu nostaigāt 10 000 soļu jeb aptuveni sešus kilometrus.
  • Ieteicams dzert no rīta siltu, istabas temperatūras, ūdeni, ko pa nakti noliek pie savas fotogrāfijas, kurā sev ļoti patīc. Pa nakti šis ūdens iegūst dziednieciskas spējas un dod to, kas tev trūkst. Var pievienot arī domu, piemēram, “esmu izdziedināts no veģetatīvās distonijas”. Vai arī “es esmu kļuvis vienaldzīgs pret visu, kas man traucē būt veselam un es beidzot reāli dzīvoju šeit un tagad, bez melnrakstiem”.
  • Var arī dzert citu dzērienu – ūdens glāzi, kur izšķīdināta deserta karote medus un pievienota klāt pustējkarote piecprocentīgā ābolu etiķa – tas ir labs antioksidants. Dzer maziem malciņiem pirms brokastīm.
  • Var arī dzert no rīta glāzi ūdens, kurā iepilināti 5-10 pilieni 3% ūdeņraža pārskābes – tas ir lielisks antivīrusu preparāts. Tikai jāizvēlas viena no rīta dzēriena metodēm, nevajag vienlaikus tās jaukt.
  • No rīta izspļauj pirmās siekalas un notīra ar mēles tīrītāju mēli. Vai vēl labāk – ja grib zināt, cik esi vesels, paņem augu vai saulespuķu eļļu, 3-5 minūtes paskalo mutē, izspļauj. Jo baltāks šķīdums izveidojas, jo netīrāks esi. Var aiziet līdz pat pusgadam, lai izspļautās eļļas krāsa vairs nemainītos – kas ir kā ziņa “slimībām neesmu interesants”.
  • Kad visi apkārt šķauda un ir iesnaini, var iedomāties sevi kā ķiploku. “Es arī esmu sevi iztēlojies kā lielu ķiploka daivu un cilvēki pat jautājuši – vai es ķiplokus esmu ēdis. Tik spēcīga bijusi tā doma!” atceras Oskars Peipiņš.
  • Cilvēks guļ trešo daļu dzīves. Taču mēs nakti pavadām dīvainās pozās, pasmaida dziednieks un iesaka izvēlēties spilvenu, ar kura palīdzību augums tiek noturēts taisni. Citādi no rīta reibs galva, būs sagurums.
  • Hroniska diagnoze ir diagnoze, kas ilgst nedēļu un vairāk, kā arī regulāri atkārtojas. Tas nozīmē – ja slimība nepārgāja nedēļas laikā, ir jāpadomā par nopietniem tās iemesliem. Jāatrod faktori, kas to izraisīja un notur.

Tievēju no negatīvās attieksmes

Protams, neviens nevar izvairīties dzīvē no grūtībām un negācijām, kas var ietekmēt pašsajūtu un veselību. Bet viedums ir iemācīties pret tām attiekties gudri vai transformēt uz pozitīvo. Dziednieks atsauc atmiņā pieredzi, kad pie viņa nākušas trīs sievietes, par kurām viņš tikai vēlāk uzzinājis, ka visas trīs ir no vienas darbavietas un visas cieš no sava niknā priekšnieka. “Viņš bija riktīgs enerģētiskais vampīrs un sūca no viņām enerģiju. Tā bija sieviešu vienojošā problēma, bet tā – katrai bija sava sūdzība. Pirmajai sievietei vīrs dzēra, viņa nevarēja naktī izgulēties, jo mājās nebija līdzsvara. Otrai sievietei bija pasliktinājusies redze, bet trešajai – liekais svars. Pirmajai iemācīju īpašu tehniku, kā viņa var iespaidot savu zemapziņu: “Ar katru reizi, kad šefs mani lamā, es sajūtu, kā mana zemapziņa parāda pareizo uzvedības modeli, kā rīkoties attiecībās ar vīru.” Jā, ja tevi nepamatoti lamā, tu vari pierādīt, ka rīkojies pareizi vai arī izmantot to kā iespēju izaugsmei, jaunai evolūcijai. Īpašā stāvoklī – mūsu meditatīvā seansa laikā, viņai pašai radās idejas, kā rīkoties attiecībās ar vīru – ka vajag uztaisīt romantisku vakaru ar gardu maltīti, pateikties vīram: “Vīriņ, paldies, ka tu esi vīrietis, tu iedzer, tas nekas, paldies Dievam, tev Dievs devis tādu veselību.” Es palīdzēju viņai tekstu papildināt. Finālā vīrs vairs nedzēra, jo sieva viņam teica, ka viņai teju vai patīk viņa dzeršana – vairs nebija cīņas lauka, viņa visu ieraudzīja kā plusu. Viņa sāka pat vēderdejas mācīties. Vīrs bija pacilāts – priekš kam tad dzert, ja mājās TĀDA sieviete, un katru vakaru mājās šovs?

Otra kolēģe, lietvede, kurai pasliktinājās redze, ieprogrammēja strīda laikā ar priekšnieku domu zemapziņai: “Tiklīdz mani lamā, es jūtu, kā redze uzlabojas, redzu vienlīdz labi tuvumā un tālumā; redzu, kā mani redzes receptori pastāvīgi mainās uz labu.” Pēc divām nedēļām viņa jau sāka aizmirst brilles mājās, jo viņa tiešām sāka labāk redzēt.

Sievietei, kurai bija liekais svars, arī pēc manas rekomendācijas brīdī, kad priekšnieks lamājās, sevi pārliecināja: “Kad viņš lamājas, es jūtu, ka pa manu muguru sāk tecēt tauki, tie iet caur porām, iziet ārā un mani apmēri samazinās. Pateicoties manam šarmam, manas krūtis iegūst iepriekšējo pievilcību, es kļūstu neatvairāma un sievišķīga.

Pēc mēneša es sapratu, ka viņas visas ir no vienas darbavietas un šefs pārstāja bieži staigāt pie viņām un izgāzt negācijas. Es secinu – viņš pārstāja iet, jo cik var uzlabot šo sieviešu veselību,” dziednieks izskaidro, kā darbojas enerģētiskie vampīri, bet itin bieži mēs paši viņus radam ar savu zemo pašvērtējumu.

Tāpat viņš iesaka jebkuram iemācīties – kad jūti nepatiesību, emocionālu spiedienu, stulbumu, destruktīvo, – pāridarītāju nenosodi, labāk attīri savu domāšanas līmeni. “Tiesājot kādu tu uzņemies  Dieva lomu. Un sekas tavām iekšējām negācijām var būt slimība. Ja esi  aizvainots ilgāk par trim dienām – tu jau esi inficēts ar aizvainojumu. Uzkrājot vairākus aizvainojumus, organismā rodas psihosomatiska reakcija. Psihe ar kādu nepatīkamu simptomu ietekmē somu jeb ķermeni. Gaidi “zvanu” – diagnoze ir otrais zvans. Trešais zvans ir hroniska diagnoze. Tā ir tikai organisma reakcija uz notiekošo, ko tu pats vienmēr vari mainīt,” uzsver Oskars Peipiņš.

Notikumi un cilvēki mūsu dzīvē. Kurš kuru izvēlas? Skaidro dziednieks Oskars Peipiņš

Žurnāls 36,6 °C  la.lv

  1. jūlijs 2017

Vai cilvēki mūsu tuvākajā vidē ir nejauši, vai tomēr viņiem bija jāparādās neizbēgami? Kas viņi mums ir – skolotāji, domubiedri, dvēseles radinieki, ceļabiedri vai kas cits? Uz šiem un citiem jautājumiem par dzīvē sastaptajiem ļaudīm atbild dziednieks Oskars Peipiņš.

Nejaušību nav

“Nekas nenotiek nejauši, viss ir likumsakarīgi. Ir cēloņi, un ir sekas,” uzsver dziednieks. “Tie cilvēki, kas atnāk pie mums, un situācijas, kurās nokļūstam, ir mūsu skolotāji. Ikviens pats izvēlas, vai sekot skolotājam, kas māca, ka tā darīt ir pareizi, vai iet kopā ar to, kas mudina uz aplamībām. Tā ir cilvēka brīva izvēle, un šo izvēli viņš izdara, balstoties uz savu apziņas attīstības pakāpi un atbildības izjūtas līmeni.”

“Protams, tā nav nolemtība. Bet ir situācijas, kad iespēju izvairīties no satikšanās vai notikuma nemaz nav. Šajā sakarībā minēšu Zolitūdē notikušo veikala Maxima sabrukšanas traģēdiju. Veikalā nokļuva tie, kuriem pat nebija izvēles tur nenokļūt. Tie, kam nevajadzēja tur būt, tur nenonāca, varbūt pat ļoti to vēloties. Esmu saņēmis informāciju par šo gadījumu no vairākiem cilvēkiem.

Piemēram, kāda mana laba paziņa, kas bija radusi konkrētā laikā – ap sešiem vakarā – iet uz šo Maximu, dienā, kad ēka sabruka, turp devās jau ap diviem dienā. Kāds spēks viņu it kā piecēlis kājās un licis iet iepirkties. Mājās pārnesusi pilnas somas produktu, kas viņai neesot raksturīgi. Kad vakarā uzzinājusi, kas noticis, sapratusi – jāiet baznīcā nolikt svecīti pateicībā par to, ka nebija traģēdijas vietā baismīgajā brīdī. Teicu, lai aiziet un nolasa misi par savu sargeņģeli, lai pateicas viņam, ka devis zīmi!”

Oskars Peipiņš izstāsta vēl vienu gadījumu saistībā ar kādu nelaimes gadījumu. Pie viņa esot ieradusies sieviete, kurai gājis bojā brālis. Vaicājusi, kāpēc Dievs bijis tik netaisnīgs pret tuvinieku, gados jaunu vīrieti, atņemot viņam iespēju un prieku izaudzināt dēlu, kurš ģimenē ilgi gaidīts – gandrīz sešus gadus. Kad sieviete dziedniekam parādījusi brāļa fotogrāfiju, tas iesaucies: “Viņš izskatās tik nelaimīgs!”

“Izrādījās, ka vīrietis tiešām tā juties. Bieži rādījis žestu, ka viņam viss ir līdz kaklam, viss apnicis. Jā, viņš saņēma bērniņu, bet nebija pateicīgs Radītājam. Patiesībā viņam nebija nekāda prieka no dzīves. Ar šādu attieksmi viņš jau sen zāģēja zaru, uz kura pats sēdēja. Tā nu arī ar viņu notika nelaime, un viņam nebija nekādu iespēju no tās izvairīties.

To noklausījusies, bojāgājušā vīrieša māsa sāka raudāt un atzina: “Jā, laikam jums ir taisnība.” Es teicu: “Neizvirziet pretenzijas pret likteni, pret Radītāju. Ja dzīvē kaut kas notiek citā secībā, nekā jūs gribat, tad veidojiet tādu scenāriju, tādus apstākļus, lai jūs būtu pateicīgi par jebkādu iespēju laimīgi tikt cauri arī pārbaudījumiem. Radītājs nesoda, bet mīlot norūda un izglīto.”

Dziednieks uzsver – ja mums ar kādu cilvēku ir nolemts satikties, varam pat izbraukt dažādos virzienos, bet vienalga satiksimies. Ja mācību stunda nav apgūta, tā atgriežas. Savukārt tiem, kam nav paredzēts ienākt mūsu dzīvē, varam plecu pie pleca paiet garām uz ielas un nepamanīt. “Ikvienam mūsu dzīvē ienākušajam ir sava misija. Un katra tikšanās konkrētajā laikā un vietā ir paša nopelnīta. To nosaka karmas trauka daudzums jeb nedarbu summa, kas sastrādāti.”

Mācīt vai provocēt?

Bet, ja kāds, piemēram, ir ļoti egoistisks, vai viņam tiek sūtīti cilvēki, kas viņam šo īpašību slāpē? “Var teikt, ka cilvēks pievelk sev līdzīgo vai – kā domāsi, tā dzīvosi. Paskaties, kādi cilvēki tev ir apkārt, un tu ieraudzīsi sevi pašu. Tās visas ir tavu domu sekas, kas pēc tam realizējas dzīvē.”

Vai tad nav tā, ka cilvēki mums tiek sūtīti, lai mēs labotos, augtu, nevis lai mūs provocētu?

“Gan tā, gan tā. Tā ir katra paša izvēle, vai iet ciešanu vai iespēju ceļu,” skaidro dziednieks. “Es izvēlos iespēju ceļu un piedāvāju nodarboties ar sociālo aikido, kad pretinieka vai stresa enerģiju mēģina transformēt par labu enerģiju. Piemēram, darbavietā boss paceļ balsi un darbinieku nepamatoti kritizē vai skolotājs regulāri kliedz uz skolēniem, tāpēc dažs sāk raustīt valodu vai čurāt gultā (pie manis ir nākuši ar šādām problēmām). Nāk un saka – skolotājs mani publiski nosauca par debilu. Iedomājieties, kādu traumu rada bērnam! Šādos gadījumos es iesaku sevi domās aizsargāt, izveidojot mentālo, astrālo un ēterisko filtru, kurā piedalās domas un emocijas, kā arī tiek piesaistīts sargeņģelis un kosmoss. Šie filtri mūs aizsargā no nepelnītiem uzbrukumiem, taču tos vajag regulāri aktivizēt. Parunāt, sakārtot domāšanu, emocijas. Brīdī, kad kāds dara pāri, šie aizsardzības filtri jāaktivizē, dodot uzdevumu, ka jālaiž cauri tikai vērtīgā informācija, kas uzlabo un stiprina Gara, Dvēseles un Miesas veselību, bet destruktīvā informācija jāpārvērš labvēlīgā enerģijā. Piemēram, kāds uz mani kliedz, bet es iedomājos, ka šajā brīdī man uzlabojas redze. Ar katru nākamo pret mani vērsto vārdu, kad tieku nepamatoti kritizēts, saku sev, ka sāku labāk redzēt, un piebilstu, ka analoģiski rīkošos arī nākamreiz, kad uz mani sakliegs.

Ja tiek iedarbināti šādi aizsardzības filtri, boss pārstās nepamatoti kliegt uz mani, jo organisms uzbrukumu spēj pārvērst citā formā, citā kvalitātē.
Tiesvedībā ir tāds termins – nevainīgais vienmēr saglabā mieru, bet uztraucas tas, kurš ir vainīgs. Ja neizturies un nejūties kā upuris un vainīgais, tad esi uz cita viļņa nekā boss, vairs viņu nepievelc un nebaro ar savu enerģiju. Piekopjot šo tehniku, cilvēkam uzlabojas intuīcija, domāšanas asums, viņš kļūst kreatīvāks un veiksmīgāks.”

Satiekam cikliski

Vieni stabili ieņem pozīcijas mūsu dzīvē uz mūžu. Citi gribētu ienākt, bet mēs kaut kādu iemeslu dēļ neļaujam. Mēdz arī būt, ka tas pats cilvēks pie mūsu durvīm pieklauvē atkārtoti, bet, ja atkal neatveram, aiziet no mūsu dzīves prom pavisam, iespējams, neizpildot savu misiju mūsu dzīvē. Vēl kādi mūsu dzīvi izstaigā krustām šķērsām, domādami, ka ievieš vajadzīgās korekcijas, bet daži pa to vienkārši bradā.

“Pastāv triju, septiņu un divpadsmit gadu cikli, kad notiek scenāriju restartēšana, – atkārtojas notikumi, satiekam cilvēkus, ar ko kādreiz esam bijuši kopā, pieredzam tos pašus izaicinājumus. Tāpat kā Sprīdītis nonākam krustcelēs, kur redzami vairāki ceļa rādītāji un ir jāizdara izvēle, pa kuru ceļu iet.”

Ja cilvēks nezina, ko īsti grib, šaudās no viena ceļa uz otru, nekas prātīgs nav gaidāms. Oskars Peipiņš šeit piemin līdzību ar kuģi. “To kuģi, kas nezina, kurp peldēt, piemeklē likstas. Tas bīstams gan sev, gan citiem. Līdzīgi ir ar cilvēku. Ja viņam nav kursa, var teikt, ka tā ir infantila būtne, kas bezmērķīgi ļaujas dzīves plūdumam, – kur straume mani aiznesīs, tur arī būs labi.”

Dziednieks uzskata, ka populārā romāna Vējiem līdzi galvenās varones Skārletas O’Hāras teiciens “par to es padomāšu rīt!” ir bīstams. “Tā var daudz ko palaist garām! Ja, tēlaini izsakoties, iespēju un izdevību vilciens ir piestājis tavā pieturā, bet tu tur neesi, jo dzīvo saskaņā ar modeli par to es padomāšu rīt, pienākot rītdienai, vilciens var jums aiztraukties garām nepiestājis, jo to bija darījis vakar, kad jūs nebijāt uz perona.”

Oskars Peipiņš uzskaita, ka rīt cilvēks var kļūt neinteresants gan darba kolektīvam, gan biznesa partneriem, gan kosmiskajām sfērām, kuras bija piedāvājušas tramplīnu atspērienam. “Pēc tam kosmiskā valodā nozīmē nekad. Ja gribi laimīgi dzīvot nākotnē, no pagātnes paņem tikai pozitīvo – cilvēkus, situācijas un atmiņas, kas tevi stiprina, pilnveido, atveseļo un attīra. Jo pagātne ir kapsēta, kur atdusas aizgājēji. Un, kā zinām, par aizgājējiem jārunā tikai labu vai neko. Ja, ejot savu ceļu, ievērosim šo principu un no pagātnes paņemsim tikai pozitīvo, labais tuvosies arī no nākotnes.”

Jebkura tikšanās, jebkurš pagrieziens mūsu dzīvē ir iespēja. “Ir tāds stāsts, ka pesimists, ejot pa kapsētu un redzot krustus, nodomā, kāda jēga dzīvot, ja visi reiz nomirsim. Savukārt optimists, ieraugot to pašu ainu, secina, ka viņam apkārt ir tikai plusa zīmes.”

Dziednieks iesaka būt apdomīgiem un vērīgiem, izvēloties savu dzīves ceļu un pavadoņus un izvirzot prioritātes. “Neviens nav pasargāts no problēmām, jo var zaudēt darbu, var piedzīvot vilšanos draugos, var trūkt naudas, lai atmaksātu kredītus. Taču šajās situācijās vajadzētu nevis krist izmisumā, bet padomāt, ko labu no tā visa varētu iemācīties, jo dzīves ceļā tās tiek piespēlētas nevis tādēļ, lai cilvēks justos kā upuris, bet lai kaut ko saprastu un taptu gudrāks. Ir jāprot nolasīt šo informāciju, interpretēt un izmantot savas personības evolūcijas labā, un sirsnīgi jāpateicas liktenim par to, ka arī mums ir pienācis laiks gūt jaunu pieredzi, zināšanas un ticību.”
Oskars Peipiņš teikto ilustrē ar visai izplatītu parādību. “Pie manis ne reizi vien nākušas sievietes, kurām ir neveiksmīga laulības dzīve, jo apprecējušās ar vardarbīgu dzērāju. Tad vaicāju – vai nav bijis tā, ka tētis dzēra un pacēla roku pret mammu, bet viņa pati, būdama bērns, tēvam šādu rīcību nepiedeva. “Nē, nē, piedevu!” parasti šīs sievietes atbild. Taču ne no sirds, zemapziņā tas iekodēts kā nepiedodams pāridarījums. Tā nu šai sievietei tiek sūtīts vīrs dzērājs.

Lai izkļūtu no tādas situācijas, brīdī, kad vīrs atkal pārradies mājās piedzēries, pārmetumu vietā vajadzētu sveču gaismā pasniegt garšīgas vakariņas sakot: “Kad esi iedzēris, kļūsti vīrišķīgāks.” Un redzēsiet, ka vīrs mainīsies. Jo kuram tad patīk, ka viņu slavē par cūcīgu rīcību? Piedzērušais, kurš ir inficēts ar antigarīgās pasaules vīrusu, vienīgi vēlas sievu pazemot. Bet sieviete varētu būt tik gudra, ka savās domās un rīcībā paceltos virs tā. Vajag vīru mīlēt tā, ka viņam neviena pudele nespēs sniegt to kaifu, ko mīlošā sieva.”

Veselības valdnieki

Oskara Peipiņa Praktiskās dziedniecības autorskola

Anglijas karalienes Elizabetes valdīšanas laikā bija posms, kad padomnieki sanāca kopā, lai lemtu par troņmantnieku. Karalienes jūtas netika ņemtas vērā, jo pār cilvēkiem valdīja manta un vara; viss, kas piederēja karalienei, bija kādam jāmanto. Padomnieki izvirzīja bezgala daudz noteikumu precinieka izvēlē. To pamatā bija aprēķins, vara, izdevīgums. Taču vieda lauku sieva atdeva zināšanas un pieredzi mazmeitai, jau no mazotnes ierādot Dieva sūtītos rakstus, zīmes, simbolus, kā arī dabas brīnumaino dziedniecību, lai viņa tās nestu tālāk tautā. Bez nosacījumiem savas zināšanas — gan iegūtās, gan mantotās — Latvijā un pasaulē pazīstamais un iemīlētais dziednieks Oskars Peipiņš nodod ikvienam, kurš iestājas viņa vadītajā Praktiskās dziedniecības autorskolā.

Ieva Ramane

Autorskolai ir 7 pakāpes, un katru no tām apgūst vienas nodarbības laikā (atkarībā no pakāpes nodarbības ilgst 4—7 stundas). Esmu saņēmusi atļauju piedalīties 3. pakāpes nodarbībās. Cilvēki nāk laikus, jo vēlas noskaņoties darbam. Kad aiz muguras pirmās divas pakāpes, nodarbību apmeklētāji ir sapratuši, ka jauniegūtā informācija ir priekšvēstnesis un fundaments darbam, pirmkārt, ar sevi pašu. Aplī sēdošie ir kā vienota komanda, viens papildina otru, katrs ir unikāls, bet tajā pašā laikā vienots ar pārējiem. Sākumā dalībnieki atklāj, kā katrs jūtas. Zālē valda brīva, nepiespiesta atmosfēra, daudz smaidu, prieka, gaismas. Kā nepriecāties, ja iepriekšdzirdētais un apgūtais strauji pagriež dzīvi vēlamā virzienā bez skalpeļa, tabletēm, nosacījumiem! Vārdiem nē, tā tas nav, tev nav taisnība šeit nav vietas. Pirms Oskars Peipiņš pievēršas 3. pakāpei, tiek pārrunāta iepriekšējā viela. Pirmajā pakāpē skolnieki mācās sevi iepazīt, otrajā — dziedināt. Ja izdodas izdziedināt sevi, tad likumsakarīgi rodas doma, ka var palīdzēt arī citiem, tikai jāatceras, ka viens no dziedniecības pamatlikumiem ir: Nepalīdzi, ja tev nelūdz! Autorskolas 3. pakāpes moto — Māksla būt veselam. Mākslu rada radošs cilvēks. Kāds par tādu piedzimst, cits mācās par tādu kļūt, taču vesels vēlas būt ikviens, ja vien pats sev nerada izdevību būt slimam. Dzīvē ir gadījumi, kad pacients pats sevi padara slimu, lai pievērstu piederīgo uzmanību, lai viņu žēlotu un aprūpētu. Šādu stāvokli cilvēku mudina ieņemt mīlestības trūkums. Arī dzērājam bieži vien ir izdevīgi tādam būt,— no viņa neko neprasa, jo ir skaidrs, ka viņš prasīto neizpildīs. Pseidoslimniekam jāsaprot, ka viņš pats atbild par sevi, par savu dzīvi, veselību un dzīvesveidu. Kaut arī tuvinieki grib palīdzēt un to arī dara, tomēr rezultātu nav un nebūs, ja cilvēks nemainīs savus uzskatus vai nelūgs palīdzību. 3. pakāpes nodarbībā apskata vairākas tēmas.

1. Autogēnā treniņa pamati.
(autos — Tu pats, genos — dzimšana) Autogēnais treniņš ir iepriekš sastādīto programmu īstenošana, pievēršanās tam, kas dzimis pašā. Iemācoties AT, pāris minūtēs var rast atbildi uz radušos jautājumu, izmainīt attieksmi pret notiekošo, atcerēties aizmirsto, atrast primāro utt.

2. Meditācija.
Meditācija ir izmainīts apziņas stāvoklis pretstatā nomodam, apziņas un zemapziņas paplašināšanās uz prāta ietekmes sašaurināšanās rēķina, kā arī visdabiskākais cilvēka stāvoklis. Ikviens no mums meditē vismaz divas reizes dienā. Rītos — pirms pilnīgas pamošanās, vakaros — īsi pirms aizmigšanas. Miegā cilvēka smalkais es atstāj fizisko ķermeni un dodas astrālajā sfērā, kur atrodas viss, kas nepieciešams. Naktī cilvēks saņem gan informāciju, gan padomus, gan dziedināšanu. Rīts gudrāks par vakaru, skan no paaudzes paaudzē mantotais teiciens. Ļoti svarīgi, ar kādām domām cilvēks aiziet gulēt. Ja aizmieg, skatoties kārtējo grāvēju, tad visa nakts paies karojot. Rīts tādā gadījumā atnāks ar atbilstošām sajūtām — nogurumu, bezspēku. Sargeņģelis arī būs pamucis nost,— viņam šaušana un slepkavošana nepatīk. Arī skaļa mūzika un alkohols nav viņa līdzgaitnieki.
Ja gulēt aiziets pareizi, no rīta ieteicams uzkavēties pirmsnomoda stāvoklī un atcerēties, ko iepriekšējā nakts mums atklājusi. Meditēt nozīmē neko nenovērtēt, palaist laiku pašplūsmā. Oskars Peipiņš uzskata, ka dziedniecība bez meditācijas nav iespējama; pēc pirmā acu uzmetiena, meditācija ir
darīšana caur nedarīšanu, tomēr meditēt ir jāmācās, un to vislabāk darīt pieredzējuša skolotāja vadībā. Lūgšana, mantru skaitīšana vai dziedāšana
arī ir meditācija, tāpat deja un daudz kas cits. Pietiek koncentrēt uzmanību uz kādu priekšmetu 14 sekundes, lai iestātos meditatīvais stāvoklis. Mācoties meditēt, jāievēro nosacījumi, piemēram, nedrīkst meditēt, ja kaut kas stipri (kā nekad) sāp, ja vadāt automašīnu, kā arī alkohola reibumā.

3. Apziņas izmainītie stāvokļi.
Nomoda stāvoklis. Relaksācija. Transs. Katalepsija. Somnambulisms. Hipnoze. Tās ir tēmas, par kurām runā daudz un plaši. Vārdu transs daļa cilvēku saista ar kaut ko negatīvu. Biju kā transā, aizmirsu atslēgas, telefonu… Biju kā transā, gandrīz pakļuvu zem mašīnas… Daļa sabiedrības joprojām gan transu, gan hipnozi un visu ar to saistīto uztver negatīvi. Cilvēki baidās, ka, ieejot transa vai hipnozes stāvoklī, notiks kaut kas negatīvs, neatgriezenisks. Viņi maldās, jo tieši šajos stāvokļos cilvēks spēj atrisināt samilzušās problēmas, dzēst pagātnē iegūto negatīvo informāciju, kas traucē dzīvot, sevi dziedināt… Transu var uzskatīt par padziļinātu meditāciju, bet relaksāciju — par vieglu meditāciju. Mūsdienu cilvēkiem informācijas plūdos, steigā, ikdienas rūpēs ir bezgala svarīgi iemācīties pareizi izmainīt savu apziņu, tikties ar zemapziņu, bet joņojošo prātu uz brīdi nolikt pie vietas.

4. Valeoloģija.
Valeoloģija — zinātne par veselo cilvēku veselību. Viens no lielākajiem riska faktoriem, kā dēļ mūsu dzīve kļūst daudz problemātiskāka, protams, ir uzturs. Jebkuram sevi cienošam cilvēkam ir skaidrs, cik tas ir svarīgs, taču pamatīgas zināšanas ir tikai retajam. Tu esi tas, ko ēd — viens no Oskara Peipiņa trāpīgajiem izteikumiem. Ja uz čipsu pakas būtu rakstīts Sadeguši kartupeļi, pārkaisīti ar drupinātiem akmeņiem, mēs diez vai tos pirktu, kur nu vēl dotu bērniem. Krāsainie iepakojumi, reklāmas, neveselīgu un pat veselībai kaitīgu produktu novietojums labi pārredzamās vietās dara savu, roka pati sniedzas paņemt. Vai ir daudz veikalu, kur visredzamākajā un pieejamākajā vietā ir piens un maize? Goda vieta ierādīta alkoholam, cigaretēm, uzkodām — pirmās nepieciešamības precēm…. Vai esam padomājuši, ko jūt dzīvnieks pirms nokaušanas? Diendienā rādītā reklāma par buljona kubiciņu izdevīgumu mudina ielaist sevī agresiju, bailes, izmisumu. Tieši to koncentrētā veidā satur šie buljoni, bet mēs tos dodam slimniekam… Un cik daudz cilvēku zina, ka 4—6 kivi augļi spēj normalizēt ķermeņa temperatūru un likt saaukstēšanās procesam pazust kā nebijušam?

5. Pazīstamāko atveseļošanās sistēmu apskats.
Stāstot par dažādām atveseļošanās programmām, katrs klausītājs var iepazīt un pieņemt sev vēlamo, kā arī ieteikt saviem tuviniekiem, draugiem, paziņām. K. Niši , P. Bregs, M. Gogulāna, S. Lazarevs, V. Vostokovs, G. Malahovs, P. Ivanovs — šo autoru ilggadīgā praksē un pieredzē izmantotās programmas Oskars Peipiņš meistarīgi apvienojis un atzinis par labām. Dziednieks saka,— vienalga, kas palīdz cilvēkam saglabāt vai atjaunot veselību, galvenais ir rezultāts.

6. Organisma attīrīšanas paņēmieni.
Daudz dzirdēts un lasīts, ka ķermenim vajadzīga attīrīšanās, un tā tas patiešām ir. It sevisķi tas nepieciešams pavasarī, kad ziemā uzkrāts daudz lieka. Pavasara attīrīšanos saista ar Jēzus Kristus atturēšanos no ēdiena 40 dienu laikā. Jēzus gavēja, bet tajā pašā laikā rada dvēselisku nepieciešamību un iespēju dalīties maizē ar citiem. Jēzus dalījās mīlestībā,— padomāsim par to!
Badošanās, diētas, sulu terapija, veģetārisms, atslodzes dienas, zaļbarības metode; par to pielietošanu, izdevīgumu, rezultātiem saistoši stāstīts šajā nodaļā.

7. Profilakse.
Kāpēc jāārstējas, ja var neslimot?— šī frāze skan bezgala optimistiski un priecīgi, bet manā un manu tuvinieku dzīvē tā ir realitāte. Kopš esmu saistīta ar Oskara Peipiņa vadīto dziedniecisko iestādi, kas sevī apvieno gan plaša profila dziedniekus un ārstus, gan ver durvis dažādu lekciju, skolu, kursu un semināru apmeklētājiem, uzdrošinos apgalvot, ka neviens no mums neesam dzēruši tabletes. Esam slimojuši, ir sāpējis, taču iegūtās zināšanas, pārliecība un dzīvesveids ļāvuši notiekošo skatīt kā īslaicīgi samazinātu veselību, nevis slimību, bet slimībai tad nav interesanti, tāpēc tā viegli un nemanāmi atkāpjas. Veselība jāstiprina un jāvairo. Praktiskās dziedniecības autorskolā, kur uzņem pilnīgi visus interesentus, šī devīze pacelta MĀKSLAS līmenī. Par to paldies Oskaram Peipiņam!