Loading...
Sākums2023-10-21T19:02:18+00:00

Prāts nespēj spēlēt sirds lomu. /Fransuā de Larošfuko/

Laiks – mirstīgo izdomājums. /V. Zavadskis/

Kas brīvs no aizspriedumiem, tam jābūt gatavam tam, ka viņu nesapratīs. /Feihtvangers/

Jūtas prot šķīstīt, bet prāts – saduļķot. /Oskars Vailds/

Ja cilvēkam skaidrs ir absolūti viss, iespējams, ka viņam nekas nav skaidrs. /C. Melameds/

Katra diena ir jauna mīkla. /Jānis Elsbergs/

Tīrā loģika sagandē gara dzīvi. /Antuāns de Sent-Ekziperī/

Prāta kultūrai jābūt pakļautai sirdij. /Mahātma Gandijs/

Tie ir slikti atklājēji, kuri uzskata, ka nav sauszemes, kad visapkārt redz tikai jūru. /Frānsiss Bēkons/

Augstākā bagātība ir alkatības trūkums. /L. A. Seneka/

Lai sajuktu prātā, daudz prāta nevajag. /C. Melameds/

Laiks – savu tapšanu vērojoša mūžība.

/Platons/

Kapitālisms – praktiskais ateisms.

/Nikolajs Berdjajevs/

Laiks ir lielisks dziedinātājs, bet par ārstēšanu prasa samaksāt ar dzīves gadiem.

/C. Melameds/

Nožēla par izniekotu laiku ir vēl vairāk izniekots laiks. /Masons Kūlijs/

Šodiena ir vakardienas sekas un cēlonis rītdienai.

/Budistu atziņa/

Braucējs lādēja sliktu ceļu, bet ar pātagu dabūja zirgs.

/J. Nikoļskis/

Aizdomas allaž mīt noziedzīgā dvēselē: zaglim šķiet, ka ikkatrs krūms ir okšķeris. /Viljams Šekspīrs/

Prāts – tā ir spēja savai muļķībai rast pārliecinošu attaisnojumu.

/Nezināms autors/

Rokas visvairāk salst no apziņas, ka cimdi aizmirsušies mājās. /R. Gomess de la Serna/

Aizmāršība – Dieva dāvana parādniekiem kā kompensācija par viņu zudušo sirdsapziņu.

/Ambrozs Bīrss/

Dogma – tas ir mēģinājums radīt koku ar vienu galu. /D. Rudijs/

Aizspriedumiem nav saprātīgu pamatu, tāpēc tos nevar ar saprātīgiem secinājumiem apgāzt.

/S. Džonsons/

Cenšanās izvairīties no aizspriedumiem ir aizspriedums.

/Frānsiss Bēkons/

Lai iepazītu cilvēkus, tiem vajag piedot viņu laika aizspriedumus. /Š. Monteskjē/

Daži, tiekdamies atbrīvoties no aizspriedumiem, kopā ar tiem iznīcina tikumu, godīgumu un reliģiju.

/Dž. Svifts/

Ne pie viena no saviem atklājumiem neesmu nonācis ar racionālā prāta palīdzību.

/Alberts Einšteins/

Cēlonis, kādēļ daudzi iedomājas, ka ir grūti izzināt Dievu un grūti izzināt pat to, kas ir viņu dvēsele, ir tāds, ka viņi nekad nepaceļ savu prātu pāri sajūtamajām lietām un ir tik ļoti pieraduši apcerēt vienīgi to, ko var iztēlot, ka viss, ko nevar iztēlot, viņiem šķiet prātam netverams.

/Renē Dekarts/

Aizspriedums – tumsonības bērns.

/Hezlits/

Aizvainojot otru, tu nerūpējies pats par sevi.

/Leonardo da Vinči/

Riešana var būt sāpīgāka nekā košana.

/F. Usāns/

Kad ūdens smēlās mutē – neapjuka, bet izskaloja kaklu, lai varētu skaļāk saukt palīgā.

/Armīns Lejiņš/

Cilvēks, kas gan labu apņemas, bet nekad nedara, tas ir līdzīgs ziedošam kokam, kas augļus nekad nenes. /Latviešu sakāmvārds/

Your Content Goes Here

Viss atkarīgs no apstākļiem: sauli skaidrās debesīs pamana mazāk nekā sveci pagrabā.

/Marija Ēbnere-Ešenbaha/

Atkarībā no tā, cik tuvu esam, uguns apgaismo, silda un dedzina. /Vantala/

Viens pats gruzis tīrā vietā padara netīrumu gan vairāk nekā netīrā vietā pat mēslu čupa

/Reinis Kaudzīte/

No likteņa izvairīties nav lemts, tapēc cilvēkam ir jāprot

pielāgoties apstākļiem un pastāvīgi jāatceras, ka jebkuru

mirkli tie var mainīties.

/Ēzops/, Your Content Goes Here

Jo grūtāki un smagāki apstākļi, jo lielāka nepieciešamība

pēc izturības, rosīguma un apņēmības, un jo kaitīgāka ir

apātija.

/Ļevs Tolstojs/, Your Content Goes Here

Apstākļi ir tas, ko redzi, novēršot savu skatienu no mērķa.

/Autors nezināms/ , Your Content Goes Here

Prāts attiecībā pret sirdi allaž ir muļķa lomā.

/Fransuā de Larošfuko/, Your Content Goes Here

Asaras – smaida augstākā pakāpe.

/Stendāls/, Your Content Goes Here

Asaras – smaida augstākā pakāpe.

/Džonatans Svifts/, Your Content Goes Here

Rupjība – muļķu asprātība.

/Andrē Moruā/, Your Content Goes Here

Ja jūs uzņematies atbildību par citiem, jūs laupāt viņiem iespēju pašiem atbildēt par sevi.

/Jozefs Kiršners/, Your Content Goes Here

Īsta atbildība mēdz būt tikai personiska – cilvēks sarkst viens.

/F. Iskanders/, Your Content Goes Here

Tas, kas pirmais iededza uguni, neatbild par visiem ugunsgrēkiem

/Rostāns Žans/, Your Content Goes Here

Viņš zaudēja ticību. Tāpēc viņš ieguva pārliecību.

/D. Opoļskis/, Your Content Goes Here

Dievu noliedz vai nu tāpēc, ka pasaule ir slikta, vai tāpēc, ka pasaule ir laba.

/N. Berdjajevs/, Your Content Goes Here

Neviens nav tik lētticīgs kā neticīgs cilvēks. 

/I. Lionskis, /

Ateisms ir plāns ledus, pa kuru viens cilvēks var pāriet, taču vesela tauta iegāzīsies dzelmē.

/Frānsiss Bēkons/, Your Content Goes Here

Bezdievji ir ticīgie, kas nevēlas tādi būt.

/Staņislavs Ježi Lecs/, Your Content Goes Here

Neviens nerunā par Dievu tik bieži kā tie, kas uzstāj, ka Dieva nav.

/Heivuds Brauns/, Your Content Goes Here

Neviens nerunā par Dievu tik bieži kā tie, kas uzstāj, ka Dieva nav.

/Roza N./, Your Content Goes Here

Atceras tikai tos paredzējumus, kuri ir piepildījušies.

/Jevģēnijs Bogašovs/, Your Content Goes Here

Atceras tikai tos paredzējumus, kuri ir piepildījušies.

/Milans Kundera/, Your Content Goes Here

Vieni neiet atvaļinājumā tāpēc, ka nav kam tos aizvietot, otri tāpēc, ka – ir.

/C. Melameds/

Mums jātiek atstumtiem līdz galējībai, lai saprastu mūsu pretenciozā Es niecību un bezspēcību.

/Zenta Mauriņa/, Your Content Goes Here

Kas kautri lūdz, tas pats uzprasās pēc atteikuma.

/Seneka/, Your Content Goes Here

Labāk draugu belzieni nekā ienaidnieku skūpsti.

/Jānis Zeltamute/, Your Content Goes Here

Ateistam ļaunākais ir tas brīdis, kad viņš jūtas ļoti pateicīgs, bet nav, kam pateikties.

/Dante Gabriels Rosetti/, Your Content Goes Here

Jo labāk kāds otru pazīst, jo grūtāk to atpazīt

/Saimons Mejs/, Your Content Goes Here

Draudzība ir augstākais savstarpējo attieksmju izpaudums, bet katra pretimnākšana, katra laipnība atvieglo dzīvi, vienalga, vai tā nāk no šofera, pārdevēja, ārsta vai profesora, pie kura students izstrādā savu zinātnisko darbu.

/Zenta Mauriņa/, Your Content Goes Here

Kauns – bailes cilvēku priekšā; sirdsapziņa – bailes Dieva priekšā.

/S. Džonsons/, Your Content Goes Here

Ja pārāk bieži atskatās, var viegli pret kaut ko atdurties un krist.

/Ērihs Marija Remarks/, Your Content Goes Here

Tiklīdz cilvēks sāk apzināties, ka ir laimīgs, tūlīt viņam sāk uzmākties bailes, ka viņš varētu zaudēt savu laimi, – un tas dara viņu nelaimīgu.

/Jurijs Bondarevs/

Neviens nevar dzīvot dabīgu, veselīgu, saulainu, citiem svētīgu un sev pašam saskanīgu dzīvi, kamēr tas mīt baiļu atmosfērā.

/Orisons Mardens/

Vismaz divas trešdaļas no mūsu bēdām rodas, pateicoties cilvēku stulbumam, ļaunprātībai un to attaisnošajiem faktoriem – ideālismam, dogmatismam un aizrautīgai vēlmei pievērst pārējos kādai reliģiskajai vai politiskajai idejai.

/Oldess Hakslijs/

Visa prieka un bēdu avots ir vienīgi mūsos pašos.

/Knuts Hamsuns/

Neviens tikai ārēju iemeslu dēļ nemēdz būt nelaimīgs.

/Seneka/

Mazam maza bēda.

/Latviešu sakāmvārds/

Dod saviem bērniem saknes un spārnus – saknes, lai zinātu, kur ir mājas, un spārnus, lai lidotu projām un praksē pārbaudītu to, kas viņiem mācīts.

/Betija Janga/

Bērns lai agri mācās nevis jautāt, ko es gribu, ko es dabūšu, ko es prasu, bet – ko es dodu pretī?

/Anna Brigadere/

Lai brīnumiem ticētu, tie jāredz. /C. Melameds/

/C. Melameds/

Vienīgi bērni zina, ko viņi meklē.

/Antuāns de Sent-Ekziperī/

Tas, kurš debesis no akas redz – redz maz.

/Ķīniešu sakāmvārds/

Briedums – spēja apzināties savu iespēju ierobežotību.

/Kurts Vonnegūts/

Ja varavīksne ilgi redzama, uz to pārstāj skatīties

/Johans Volfgangs Gēte/

Viss uz šīs pasaules spēj sniegt pasaules izpratni. Tev tikai apcerīgāk jāaplūko visparastākais smilšu grauds, un tu tajā ieraudzīsi visus radīšanas brīnumus.

/Paulu Koelju/

Visa pasaule ir brīnumu virkne, bet mēs pie tiem esam tā pieraduši, ka saucam par ikdienu.

/Hanss Kristians Andersens/

Brīvība ir Spēka pārbaude.

/Nikolajs Berdjajevs/

Lai cik arī nebūtu liels bezdibenis, tomēr katram atradīsies gals.

/Viktorija Vanaga/

Tu beidzot esi nostājies uz pareizā ceļa? Brīnišķīgi! Bet kāpēc tu stāvi?

/M. Arājs/

Centība – likteņa labā roka.

/Indiešu sakāmvārds/
Go to Top